Liezēre vald (läti keeles Liezēres pagasts) on vald Lätis Madona piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Arona, Vestiena, Cesvaine ja Jumurda vallaga, Gulbene piirkonna Druviena vallaga ning Cēsise piirkonna Jaunpiebalga, Ineši ja Vecpiebalga vallaga.

Liezēre vald

läti Liezēres pagasts


Pindala: 254,96 km²
Elanikke: 1062 (1.01.2023)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 4,2 in/km²
Keskus: Liezēre

Valla pindala on 255 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1344 inimest.[2] Valla halduskeskus on Liezēre küla. Vallavanem on Artūrs Vāvere.[3]

Ajalugu

muuda

Aastal 1935 oli Liezere valla pindala 112,3 km² ja seal oli 1972 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Liezēre ja Ozoli külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Liezēre külanõukoguga likvideeritav Ozoli külanõukogu, aastal 1975 aga likvideeritav Mēdzūla külanõukogu. Aastal 1977 liideti sellega veel osa Arona külanõukogust. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[5] 2009. aastast kuulub vald Madona piirkonda.

Loodus

muuda

Vald asub Vidzeme kõrgustikul, osalt aga Ida-Läti madalikul. Tähtsamad jõed on Ogre jõgi, Tirza jõgi ja Kuja. Suuremad järved on Liezēris (105,9 ha), Gulbēris (87,2 ha), Ūbēris (30,6 ha), Sezēris (29 ha), Dziļūkste järv (28,3 ha), Atstirve järv (20,7 ha), Sieži järv (16,6 ha) ja Govenis (10,5 ha).

Kaitstavad objektid

muuda

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Ozolmuiža muinaskalmed, Lubeja linnamägi, Salnaskrogsi muinaskalmed, Avotiņi linnamägi, Avotiņi muinaskalmed, Tirguskalni muinaskalmed, hiiepaik Puļķi Kuradikivi, Puļķi muinaskalmed, Lejasstukuļese muinaskalmed, Liezēre linnamägi, Liezēre järve asulakoht, Dzeņi muinaskalmed, Stārķi allika asulakoht ja Pelavi muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Ogriņi asulakoht, Dārznieki muinaskalmed, Dzeņi muinaskalmed ehk Kalmemägi, Lapēni muinaskalmed ehk Katkuhauad, Blukase muinaskalmed, Zvejnieki muinaskalmed ehk Rootsi hauad, Lejasviglaji muinaskalmed, Cērpi muinaskalmed ehk Kaseküngas, Cērpi keskaegne kalmistu ehk Marjaküngas, Piekalneskurmi keskaegne kalmistu ja Gulbēre muinaskalmed.[7]

Looduskaitse all on Rudēni tamm ja üksteist nimetut põlispuud.[8]

 
Liezēre kirik

Asustus

muuda

Aastal 2011 elas vallas 1259 lätlast, 35 venelast, 9 valgevenelast, 7 ukrainlast, 2 poolakat ja 1 leedulane.[9]

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv[10]
Anckani mazciems
Blākaiņi mazciems 16 (2007)
Bukas mazciems 15 (2007)
Celmi skrajciems
Dzeņi mazciems 13 (2007)
Dzeņumuiža mazciems 10 (2007)
Grotūži mazciems
Grūslēni mazciems
Gulbēre skrajciems <10 (2007)
Jaunāmuiža skrajciems
Kalnakrogs mazciems <75 (2007)
Kaupiņēni mazciems
Kravažas mazciems
Krepšēni skrajciems
Kurmi mazciems 8 (2007)
Lielstāpeles mazciems
Liezēre vidējciems 186 (2022)
Lubeja mazciems <5 (2007)
Mēdzūla skrajciems 10 (2007)
Miķelēni skrajciems
Namdari mazciems
Ozoli vidējciems 301 (2022)
Reiņi mazciems 6 (2007)
Ruļmurēni mazciems
Skanuļi mazciems
Slieķi mazciems
Sveiļi mazciems
Sveļmi mazciems 10 (2007)
Šķētes mazciems <7 (2007)
Ziedaiņi mazciems 7 (2007)
Telvieši mazciems
Tīrumskanuļi mazciems 17 (2007)
Tošpavāri mazciems 10 (2007)
Ūdri mazciems 6 (2007)
Virgabaļi mazciems 9 (2007)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]

Viited

muuda
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 2.10.2023.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. Madonas novads (vaadatud 7.12 2019)
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
  8. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  9. Ethnic composition of Latvia 2011
  10. 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

muuda