Vecpiebalga vald
Vecpiebalga vald (läti keeles Vecpiebalgas pagasts) on vald Lätis Cēsise piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Taurene, Ineši, Kaive, Jaunpiebalga ja Zosēni vallaga ning Madona piirkonna Liezēre vallaga.
| Vecpiebalga vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Vecpiebalgas pagasts | |
|
| |
 | |
| Pindala: 110,2 km² | |
Elanikke: 1310 (1.01.2023)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 11,9 in/km² | |
| Keskus: Vecpiebalga | |
 |
.jpg)
Valla pindala on 110 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1458 inimest.[2] Valla keskuseks on Vecpiebalga küla.
Ajalugu muuda
Aastal 1935 oli valla pindala 187,6 km² ja seal oli 3766 elanikku.[3] Aastal 1945 moodustati vallas Vecpiebalga, Alaukstsi, Ineši ja Jaudzumi külanõukogu, vald likvideeriti aastal 1949. Aastal 1954 liideti Vecpiebalga külanõukoguga likvideeritav Alaukstsi külanõukogu.[4] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. Aastatel 2009–2021 kuulus vald Vecpiebalga piirkonda.
Loodus muuda
Vald asub Vidzeme kõrgustikul, sinna jääb mitu üle 200 meetri kõrgust tippu, nende seas ka Smetese mägi (243,1 m), Kaibēni mägi (226 m), Incēni mägi (256 m) ja Bāka mägi (265,5 m). Vallas voolab Koiva jõgi, selle lõunapiiril aga Ogre jõgi.[5] Valda jääb mitu suurt järve, nende seas Zobols pindalaga 82,5 ha, Gailītis (25,8 ha), Tauns (70,9 ha) ja Alauksts (774,8 ha).
Looduskaitse all on Kalna Kaibēni vendade Kaudzītede tamm. Lisaks asub vallas neli looduskaitsealust nimetut põlispuud. Suur osa vallast jääb Vecpiebalga kaitstavale maastikule, lisaks asub seal 11 hektari suurune Draugolise hoiuala.[6]
Kaitstavad kultuurimälestised muuda
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Cepļi seltsimaja, Cepļi muinasasulad, Jaunvīļumi muinaskalmed ehk Kuradisüli, kirjanik Kārlis Skalbe elupaik Saulrietis, Kārlis Skalbe muuseum Saulrietis, Vēveris asuv talumeeste-käsitööliste talude grupp, Lejasģibuļi muinaskalmed ehk Kõnemägi, Saulgoži muinaskalmed ehk Kuradiseelikud, Virolvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Vecvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Lielvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Mazvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Lejasvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Kalnvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Jaunvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Streinvēveri talumeeste-käsitööliste talu, vendade Kaudzītede elupaik, kirjanik Antons Austriņši elupaik, Ļūdiņi muinaskalmed, Zēniņi muinaskalmed ehk Augstīši mägi, Zēniņi keskaegne kalmistu ehk Vergi kalmed, Raskumi muinaskalmed ehk Kellaküngas, Tašķēni muinaskalmed, Vana-Pebalgi piiskopilinnus ja Vecpiebalga linnamägi ehk Griška mägi.[7]
Kohaliku kaitse all on Silakrogsi kõrts, Vecpiebalga kiriku keskaegne kalmistu, Taunsi muinasasula, Ragaiņi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Žvirbuļi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Purgaiļi keskaegne kalmistu, Veckaupēni keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Jaunvīļumi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Jaunmietiņi keskaegne kalmistu ehk Täringumägi, Mietiņi keskaegne kalmistu, Kalnaraskumi asulakoht, Viduskaibēni asulakoht ja Raskumi keskaegne kalmistu.[8]
Asustus muuda
Aastal 2011 elas vallas 1323 lätlast, 70 venelast, 13 valgevenelast, 9 ukrainlast, 9 poolakat ja kolm leedulast.[9]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[10] |
|---|---|---|
| Aļmi | mazciems | 5 (2007) |
| Augstlīči | mazciems | 5 (2007) |
| Baltaci | mazciems | 8 (2007) |
| Baruckas | mazciems | 9 (2001) |
| Beitēni | mazciems | 7 (2007) |
| Brekti | mazciems | 14 (2007) |
| Butlēri | mazciems | 2 (2007) |
| Cepļi | mazciems | 6 (2007) |
| Ģibuļi | mazciems | 12 (2007) |
| Greiveri | aprūpes ciems | 91 (2007) |
| Gulbji | mazciems | 16 (2007) |
| Igauņi | mazciems | 7 (2007) |
| Ilzēni | mazciems | 6 (2007) |
| Incēni | mazciems | 3 (2007) |
| Īvāni | mazciems | |
| Kabulēni | mazciems | 1 (2001) |
| Kagaiņi | mazciems | 12 (2007) |
| Ķāķi | mazciems | 6 (2007) |
| Kauliņi | mazciems | 11 (2007) |
| Kleivas | mazciems | 12 (2007) |
| Kriemeļi | mazciems | 5 (2007) |
| Krievēni | mazciems | 21 (2007) |
| Kurmji | mazciems | 11 (2007) |
| Lībieši | mazciems | 7 (2007) |
| Ļūdiņi | mazciems | 8 (2007) |
| Meirēni | mazciems | 8 (2007) |
| Mūrnieki | skrajciems | 13 (2007) |
| Ozoliņi | mazciems | 17 (2001) |
| Plauži | mazciems | 3 (2007) |
| Prizēni | mazciems | 1 (2007) |
| Purgaiļi | mazciems | 17 (2007) |
| Ragaiņi | mazciems | 3 (2007) |
| Rāgažas | mazciems | 5 (2001) |
| Raskumi | skrajciems | 10 (2001) |
| Remeicēni | skrajciems | 18 (2001) |
| Roznēni | skrajciems | 8 (2001) |
| Smeiļi | mazciems | 6 (2007) |
| Smetes | mazciems | 10 (2007) |
| Spuldzēni | mazciems | 10 (2007) |
| Staņaudi | mazciems | 4 (2007) |
| Zeikari | mazciems | 25 (2007) |
| Zēniņi | mazciems | 12 (2007) |
| Tašķēni | mazciems | 5 (2007) |
| Tomuļi | mazciems | 4 (2007) |
| Vecpiebalga | lielciems | 480 (2019) |
| Veļķumuiža | mazciems | 5 (2007) |
| Vēveri | mazciems | 6 (2007) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
-
Kirjanik Antons Austriņši elupaik -
Lejasvēveri -
Kārlis Skalbe muuseum Saulrietis -
Zobolsi järv -
Cepļi seltsimaja
.jpg)
Viited muuda
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 3.10.2023.
- ↑ Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Vecpiebalgas novads
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid muuda
Vecpiebalga vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis