Vecpiebalga vald

Vecpiebalga vald (läti keeles Vecpiebalgas pagasts) on vald Lätis Cēsise piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Taurene, Ineši, Kaive, Jaunpiebalga ja Zosēni vallaga ning Madona piirkonna Liezēre vallaga.

Vecpiebalga vald
läti Vecpiebalgas pagasts
Vapp
Pindala: 110,2 km²
Elanikke: 1281 (1.01.2024)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 11,6 in/km²
Keskus: Vecpiebalga
Valla maastik

Valla pindala on 110 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1458 inimest.[2] Valla keskuseks on Vecpiebalga küla.

Ajalugu

muuda

Aastal 1935 oli valla pindala 187,6 km² ja seal oli 3766 elanikku.[3] Aastal 1945 moodustati vallas Vecpiebalga, Alaukstsi, Ineši ja Jaudzumi külanõukogu, vald likvideeriti aastal 1949. Aastal 1954 liideti Vecpiebalga külanõukoguga likvideeritav Alaukstsi külanõukogu.[4] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. Aastatel 2009–2021 kuulus vald Vecpiebalga piirkonda.

Loodus

muuda

Vald asub Vidzeme kõrgustikul, sinna jääb mitu üle 200 meetri kõrgust tippu, nende seas ka Smetese mägi (243,1 m), Kaibēni mägi (226 m), Incēni mägi (256 m) ja Bāka mägi (265,5 m). Vallas voolab Koiva jõgi, selle lõunapiiril aga Ogre jõgi.[5] Valda jääb mitu suurt järve, nende seas Zobols pindalaga 82,5 ha, Gailītis (25,8 ha), Tauns (70,9 ha) ja Alauksts (774,8 ha).

Looduskaitse all on Kalna Kaibēni vendade Kaudzītede tamm. Lisaks asub vallas neli looduskaitsealust nimetut põlispuud. Suur osa vallast jääb Vecpiebalga kaitstavale maastikule, lisaks asub seal 11 hektari suurune Draugolise hoiuala.[6]

Kaitstavad kultuurimälestised

muuda

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Cepļi seltsimaja, Cepļi muinasasulad, Jaunvīļumi muinaskalmed ehk Kuradisüli, kirjanik Kārlis Skalbe elupaik Saulrietis, Kārlis Skalbe muuseum Saulrietis, Vēveris asuv talumeeste-käsitööliste talude grupp, Lejasģibuļi muinaskalmed ehk Kõnemägi, Saulgoži muinaskalmed ehk Kuradiseelikud, Virolvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Vecvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Lielvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Mazvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Lejasvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Kalnvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Jaunvēveri talumeeste-käsitööliste talu, Streinvēveri talumeeste-käsitööliste talu, vendade Kaudzītede elupaik, kirjanik Antons Austriņši elupaik, Ļūdiņi muinaskalmed, Zēniņi muinaskalmed ehk Augstīši mägi, Zēniņi keskaegne kalmistu ehk Vergi kalmed, Raskumi muinaskalmed ehk Kellaküngas, Tašķēni muinaskalmed, Vana-Pebalgi piiskopilinnus ja Vecpiebalga linnamägi ehk Griška mägi.[7]

Kohaliku kaitse all on Silakrogsi kõrts, Vecpiebalga kiriku keskaegne kalmistu, Taunsi muinasasula, Ragaiņi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Žvirbuļi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Purgaiļi keskaegne kalmistu, Veckaupēni keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Jaunvīļumi keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Jaunmietiņi keskaegne kalmistu ehk Täringumägi, Mietiņi keskaegne kalmistu, Kalnaraskumi asulakoht, Viduskaibēni asulakoht ja Raskumi keskaegne kalmistu.[8]

Asustus

muuda

Aastal 2011 elas vallas 1323 lätlast, 70 venelast, 13 valgevenelast, 9 ukrainlast, 9 poolakat ja kolm leedulast.[9]

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv[10]
Aļmi mazciems 5 (2007)
Augstlīči mazciems 5 (2007)
Baltaci mazciems 8 (2007)
Baruckas mazciems 9 (2001)
Beitēni mazciems 7 (2007)
Brekti mazciems 14 (2007)
Butlēri mazciems 2 (2007)
Cepļi mazciems 6 (2007)
Ģibuļi mazciems 12 (2007)
Greiveri aprūpes ciems 91 (2007)
Gulbji mazciems 16 (2007)
Igauņi mazciems 7 (2007)
Ilzēni mazciems 6 (2007)
Incēni mazciems 3 (2007)
Īvāni mazciems
Kabulēni mazciems 1 (2001)
Kagaiņi mazciems 12 (2007)
Ķāķi mazciems 6 (2007)
Kauliņi mazciems 11 (2007)
Kleivas mazciems 12 (2007)
Kriemeļi mazciems 5 (2007)
Krievēni mazciems 21 (2007)
Kurmji mazciems 11 (2007)
Lībieši mazciems 7 (2007)
Ļūdiņi mazciems 8 (2007)
Meirēni mazciems 8 (2007)
Mūrnieki skrajciems 13 (2007)
Ozoliņi mazciems 17 (2001)
Plauži mazciems 3 (2007)
Prizēni mazciems 1 (2007)
Purgaiļi mazciems 17 (2007)
Ragaiņi mazciems 3 (2007)
Rāgažas mazciems 5 (2001)
Raskumi skrajciems 10 (2001)
Remeicēni skrajciems 18 (2001)
Roznēni skrajciems 8 (2001)
Smeiļi mazciems 6 (2007)
Smetes mazciems 10 (2007)
Spuldzēni mazciems 10 (2007)
Staņaudi mazciems 4 (2007)
Zeikari mazciems 25 (2007)
Zēniņi mazciems 12 (2007)
Tašķēni mazciems 5 (2007)
Tomuļi mazciems 4 (2007)
Vecpiebalga lielciems 480 (2019)
Veļķumuiža mazciems 5 (2007)
Vēveri mazciems 6 (2007)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]

Viited

muuda
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
  2. Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Vecpiebalgas novads
  6. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  7. "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 1. oktoober 2020. Vaadatud 10. veebruaril 2019.
  8. "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 15. oktoober 2021. Vaadatud 10. veebruaril 2019.
  9. Ethnic composition of Latvia 2011
  10. 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

muuda