Dundaga vald
Dundaga vald (läti keeles Dundagas pagasts, liivi Dūoņig pagāst) on vald Lätis Talsi piirkonnas Kura poolsaare põhjatipus. Vald piirneb sama piirkonna Kolka, Īve, Lube, Valdgale ja Roja vallaga ning Ventspilsi piirkonna Puze ja Ance vallaga.
Dundaga vald | |
---|---|
läti Dundagas pagasts | |
Pindala: 558,7 km² | |
Elanikke: 2602 (1.01.2024)[1] | |
Rahvastikutihedus: 4,7 in/km² | |
Keskus: Dundaga | |
Valla pindala on 559 km²; tegemist on pindalalt suurima vallaga Lätis. 2016. aasta seisuga elas seal 3388 inimest.[2] Valla keskus on Dundaga küla, vallamaja asub aadressil Pils iela 5-1.[3]
Vald kuulub osaliselt Liivi randa. Tähtsamad jõed on vallast algavad Mazirbe jõgi ja Pitragsi jõgi.
Ajalugu
muudaDundaga vald kujunes Dundaga mõisa maadest. Mõisale kuulus 102 400 hektarit maad ja tegemist oli Baltimaade suurima mõisaga. 1120. aasta agraarreformi järel liideti Dundaga vallaks Dundaga mõisa ja sellele kuuluvate Āži, Ģibka, Ģibzde, Kaļķi, Kolka, Ķurbe, Laukmuiža, Slītere, Sūde ja Valpene karjamõisa ning Dundaga kirikumõisa maad, valla kogupindalaks kujunes 11 799 hektarit.[4] 1945. aastal moodustati valla aladele Dundaga, Kolka, Ģibzde, Kaļķi, Mazirbenieki, Neveja, Plintiņi ja Vīdale külanõukogu, vald likvideeriti aastal 1949. Aastal 1950 sai Dundagast alev. Aastal 1954 liideti Ģibzde külanõukoguga likvideeritav Dundaga, aastal 1956 nimetati see aga Dundaga alevi maaterritooriumiks. Aastal 1971 liideti Dundaga alevi maaterritooriumiga Kaļķi, Neveja ja Vīdale külanõukogu, aastal 1975 ka osa Kolka külanõukogu maadest.[5]
Aastal 1990 kaotas Dundaga alevi staatuse, Dundaga alevi maaterritoorium ja Dundaga küla ühendati aga Dundaga vallaks. 2009. aastast kuulus vald Dundaga piirkonda, aastal 2021 liideti see aga Talsi piirkonnaga.
Kaitstavad objektid
muudaMuinsusmälestistest on riikliku kaitse all Šlītere majaka torn, Dundaga kiriku muinaskalmed, Dundaga piiskopilinnus ja seda ümbritsev park, Dundaga luteri kirik koos sealse altari, oreli, kantsli ja altarimaaliga, Dundaga kirikumõisa hoone ja selle juures asuv park, Dundaga linnamägi, Dundaga keskaegne kindlus, hiiepaik Pāce Jumalamägi, Pāce linnamägi, Kubele koolimaja, Puiša kalnsi linnamägi, linnamägi Kalna dārzs, Upesvagari muinaskalmed ja Lauki muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Taaveti linnuse nime kandev muinaslinnus, Pagrabkalnsi muinaskalmed, Mazirbe kirikumõisa peahoone, Jauncelmi keskaegne kalmistu, Iernieki muinaskalmed, Kaņķumi muinaskalmed ja Dzegužkalējise muinaskalmed.[7]
Looduskaitse all on vallas Andrejsārti kask, Mazirbe kiriku mänd, Mazirbe kalmistu mänd, Zartapi kraav, Jušuleja rändrahn, Cepeļleja tamm, Zilije kalni Šlītere nõlv, Rīgzemese tammed, Rīgzemese pooppuud, Kaļķupīte pank, Dundaga pärnaallee, Nauda tamm, Dundaga lossipargi sanglepp, Grīva pärn, Kārkliņi mesipuumänd, Kārkliņi teine mesipuumänd, Akmeņkalnsi kuradi jalajäljega kivi, Silkalēji Rootsi kivi, Zeltapse maakivirahn, Liepniekvalksi (Peldanga) labürint ja Balsari tamm. Valla põhjaosa jääb Slītere rahvusparki. Valda jäävad 724 hektari suurune Kaļķupe oru hoiuala, 216 hektari suurune Rukši soo hoiuala, 15 hektari suurune Daiķi jugapuusalu hoiuala, 83 hektari suurune Pāce luha hoiuala ja 4 hektari suurune Kadakavälja hoiuala, osaliselt ka Ģipka soiste niitude hoiuala ja Raķupe oru hoiuala.[8]
Asustus
muuda2011. aastal elas vallas 3135 lätlast, 60 venelast, 16 valgevenelast, 20 ukrainlast, 7 poolakat ja 12 leedulast, lisaks veel 25 muude rahvaste esindajat.[9]
Vallas on järgmised külad.
Küla | Küla tüüp | Elanike arv[10] |
---|---|---|
Alakste | skrajciems | 11 (2018) |
Anstrupe | mazciems | 28 (2018) |
Āži | skrajciems | 21 (2018) |
Cirstes | skrajciems | 38 (2018) |
Dundaga | lielciems | 1452 (2018) |
Dūmele | skrajciems | 12 (2018) |
Ezermuiža | mazciems | 18 (2018) |
Gavsene | skrajciems | 11 (2018) |
Ildzere | mazciems | 28 (2018) |
Jaundundaga | vidējciems | 220 (2018) |
Jaunmuiža | mazciems | 14 (2018) |
Kaļķi | vidējciems | 162 (2018) |
Kārļmuiža | skrajciems | 109 (2018) |
Klārmuiža | skrajciems | 7 (2018) |
Labdzere | skrajciems | 3 (2018) |
Lapmežciems | skrajciems | 5 (2018) |
Lateve | skrajciems | 41 (2018) |
Laukmuiža | skrajciems | 88 (2018) |
Mazalakste | skrajciems | 75 (2018) |
Mazirbe | skrajciems | 14 (2018) |
Mazoste | skrajciems | 5 (2018) |
Mazpiltene | skrajciems | 42 (2018) |
Muņi | skrajciems | 55 (2018) |
Neveja | vidējciems | 80 (2018) |
Oste | skrajciems | 11 (2018) |
Pāce | vidējciems | 80 (2004) |
Piltene | skrajciems | 15 (2018) |
Plintiņi | mazciems | 50 (2018) |
Puiškalnciems | skrajciems | 29 (2018) |
Sabdagas | skrajciems | 107 (2018) |
Saustere | skrajciems | 52 (2018) |
Sūde | skrajciems | 53 (2018) |
Sumburciems | skrajciems | 2 (2018) |
Šlītere | mazciems | 15 (2018) |
Upenieki | skrajciems | 3 (2018) |
Vādzere | skrajciems | 11 (2004) |
Valpene | mazciems | 65 (2018) |
Vīdale | vidējciems | 98 (2018) |
Dundaga vallas on külad vallasisesed territoriaalüksused nagu Eestiski.
-
Kubele koolimaja
-
Mazirbe pastoraat
-
Alakste kalmistu
-
Kārļmuiža
-
Peldanga labürint
-
Šlīterese nõlv
-
Krišjānis Baronsi mälestuseks püstitatud Valpene püramiid.
-
Vīdale tuulik
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās.
- ↑ [1] , vaadatud 08.08 2017
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6047. sleja.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.08 2017
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.08 2017
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 08.08 2017
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, vaadatud 21.07 2017.