Viļāni vald
Viļāni vald (läti keeles Viļānu pagasts) on vald Lätis Rēzekne piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Viļāni linnaga, Sokolki, Dekšārese, Rikava ja Sakstagalsi vallaga ning Preiļi piirkonna Galēni ja Sīļukalnsi vallaga.
Viļāni vald | |
---|---|
läti Viļānu pagasts | |
Pindala: 120,5 km² | |
Elanikke: 1248 (1.01.2024)[1] | |
Rahvastikutihedus: 10,4 in/km² | |
Keskus: Viļāni | |
Valla pindala on 120,5 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1669 inimest.[2] Valla halduskeskus on Viļāni linn, mis aga valla koosseisu ei kuulu.
Ajalugu
muudaAastal 1935 oli Viļēni vallas 8500 elanikku, valla pindala oli 208,8 km².[3] Aastal 1936 liideti selle vallaga veel osa Varakļāni vallast (Malta jõe vasakule kaldale jäävad alad). Aastal 1945 moodustati Viļēni vallas Makūži, Ornicāni, Radopole, Rikava, Skudnovka, Sokoli, Viļāni ja Zirkauka külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1975 liideti Radopole külanõukoguga likvideeritav Viļāni linna maaterritoorium. Aastal 1990 muudeti Radopole külanõukogu Viļāni vallaks.[4] Aastatel 2009–2021 kuulus vald Viļāni piirkonda. Rēzekne piirkonnas kuulub vald Viļāni allüksusse.[5]
Muinsusmälestistest on riikliku kaitse all Trūpi keskaegne kalmistu, hiiepaik Trūpi Kuradikivi ja Piziči linnamäe asulakoht ehk Linnaase.[6]
Loodus
muudaVald asub Ida-Läti madalikul. Suuremad jõed on Lauza, Spierga ja Malta jõgi. Järvedest jäävad valda Viļāni järv (1,4 ha), Notra järv (4,7 ha) ja Radopole järv (3,5 ha). Looduskaitse all on Mukuļi mõisa künnapuu ja Dravase mänd.[7]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 896 lätlast, 743 venelast, 18 valgevenelast, 1 ukrainlane ja 3 poolakat.[8]
Valla külad:
Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
---|---|---|
Aleksandropole | skrajciems | 16 (2020) |
Bieči | skrajciems | 1 (2020) |
Blūzmi | skrajciems | 1 (2020) |
Brikuļi | skrajciems | 13 (2020) |
Briuci | skrajciems | 27 (2020) |
Broki | skrajciems | 10 (2020) |
Dervanka | skrajciems | 1 (2015) |
Frolovka | skrajciems | 4 (2020) |
Jaunviļāni | vidējciems | 324 (2020) |
Jūški | skrajciems | 5 (2020) |
Kristceļi | skrajciems | 100 (2020) |
Kūkoji | skrajciems | 39 (2020 |
Lagoni | skrajciems | 28 (2020) |
Lauzinīki | skrajciems | 25 (2020) |
Lavrovka | skrajciems | 7 (2020) |
Lielie Tūči | skrajciems | 4 (2020) |
Lucāni | skrajciems | 25 (2020) |
Malmežnieki | skrajciems | 21 (2020) |
Malta | vidējciems | 211 (2020) |
Masaļski | skrajciems | 31 (2020) |
Meža Tūči | skrajciems | 9 (2020) |
Mukuļi | skrajciems | 11 (2020) |
Notra | skrajciems | 111 (2020) |
Orneicāni | mazciems | 53 (2020) |
Piziči | skrajciems | 10 (2020) |
Poči | skrajciems | 29 (2020) |
Priuši | skrajciems | 24 (2020) |
Radopole | vidējciems | 258 (2020) |
Rampāni | skrajciems | 29 (2020) |
Rimši | skrajciems | 20 (2020) |
Solaskungi | skrajciems | 2 (2020) |
Šautines | skrajciems | 12 (2020) |
Teveņāni | skrajciems | 50 (2020) |
Trūpi | skrajciems | 44 (2020) |
Ūgrinīki | mazciems | 29 (2020) |
Viļānu muiža | mazciems | 26 (2020) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Pašvaldības apraksts un struktūra» Rēzeknes Novads
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija[alaline kõdulink], vaadatud 27.05 2020
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 27.05 2020
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 9,0 9,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.