Dekšārese vald
Dekšārese vald (läti keeles Dekšāres pagasts või Dekšāru pagasts) on vald Lätis Rēzekne piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Viļāni, Rikava ja Nagļi vallaga, Varakļāni piirkonna Varakļāni linna ja Varakļāni vallaga ning Preiļi piirkonna Sīļukalnsi vallaga.
| Dekšārese vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Dekšāres pagasts | |
|
| |
| Pindala: 102,8 km² | |
Elanikke: 589 (1.01.2023)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 5,7 in/km² | |
| Keskus: Dekšores | |
 |
Valla pindala on 109 km². 2016. aasta seisuga elas seal 788 inimest.[2] Valla halduskeskus on Dekšārese küla, vallamaja asub aadressil Nākotnes 61. Vallavanem on Zoja Žugunova.[3]
Ajalugu muuda
Aastal 1945 moodustati Varakļāni vallas Atspuki, Bērzkalnieki, Dekšārese, Kristeļi, Maurāni, Strodi ja Varakļāni külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1975 liideti Dekšārese külanõukoguga likvideeritav Atspuki külanõukogu. Aastal 1979 liideti osa külanõukogu alasid Murmastiene külanõukoguga, aastal 1981 aga Nagļi külanõukoguga. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[4] Aastatel 2009–2021 kuulus vald Viļāni piirkonda. Rēzekne piirkonnas kuulub vald Viļāni allüksusesse.[5]
Muinsusmälestistest on riikliku kaitse all Cakuli muinaskalmed ehk Sõjahauad ja keskaegne kindlustis Rootsi kants (ka Jumprava või Kuce mägi).[6] Kohaliku kaitse all on Garanči asulakoht.[7]
Loodus muuda
Vald asub Ida-Läti madalikul. Suuremad jõed on Malmuta ja kirdepiiril voolav Malta jõgi. Looduskaitse all on Oženieki kadakas, Dekšārese pärn ja üks nimetu põlispuu. Valla põhjaosa jääb osalt Lubānsi märgala hoiualale.[8]
Asustus muuda
Aastal 2011 elas vallas 712 lätlast, 69 venelast, 2 valgevenelast, 5 ukrainlast, 2 poolakat ja 1 leedulane.[9]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[10] |
|---|---|---|
| Aļņi | mazciems | 45 (2020) |
| Armuškas | skrajciems | 31 (2020) |
| Bokoni | skrajciems | 12 (2020) |
| Brangova | skrajciems | 42 (2020) |
| Cakuli | skrajciems | 12 (2020) |
| Čeveri | mazciems | 16 (2020) |
| Dekšores | vidējciems | 211 (2020) |
| Garanči | skrajciems | 2 (2020) |
| Garvacainīki | skrajciems | 2 (2020) |
| Griužinīki | skrajciems | 6 (2020) |
| Ikaunīki | skrajciems | 4 (2020) |
| Jaunsaimnieki | skrajciems | 36 (2020) |
| Jaunsaimnieki 2 | mazciems | 72 (2020) |
| Lazdinīki | skrajciems | |
| Madžuļi | skrajciems | 9 (2020) |
| Molinīki | skrajciems | 12 (2020) |
| Obeliškas | skrajciems | 46 (2020) |
| Ožinīki | skrajciems | 18 (2020) |
| Pastari | skrajciems | 3 (2020) |
| Priedaine | skrajciems | 2 (2020) |
| Puduļi | skrajciems | 7 (2020) |
| Rūbežnīki | skrajciems | 6 (2020) |
| Soltā | skrajciems | 27 (2020) |
| Stiukas | skrajciems | 49 (2020) |
| Storas | skrajciems | 3 (2020) |
| Trokšas | skrajciems | 18 (2020) |
| Trūpeņi | skrajciems |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
Viited muuda
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 2.10.2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Viļānu novads, vaadatud 1. 08 2020
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Pašvaldības apraksts un struktūra» Rēzeknes Novads
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 27.05 2020
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 27.05 2020
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 27.05 2020
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid muuda
Dekšārese vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis