Maliena vald
Maliena vald (läti keeles Malienas pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.
Maliena vald | |
---|---|
läti Malienas pagasts | |
Pindala: 55,42 km² | |
Elanikke: 313 (1.01.2024)[1] | |
Rahvastikutihedus: 5,6 in/km² | |
Keskus: Brenci | |
Vald piirneb sama piirkonna Anna, Jaunalūksne, Jaunanna ja Mālupe vallaga.
Valla pindala on 55 km². 2016. aasta seisuga elas seal 424 inimest.[2] Valla keskus on Brenci küla, vallavanem on Inta Cinglere.[3]
Vald asub Alūksne kõrgustikul. Selle kõrgeim koht asub 203,3 m üle merepinna. Valla suurim jõgi on Pedetsi jõgi.
Ajalugu
muudaAastal 1920 kuulus Mālupe valla aladel Mālupe mõisale 1131 ja Ērmaņi mõisale 314 hektarit maad.[4] 1945. aastal moodustati Mālupe valda Mālupe ja Maliena külanõukogu, 1949. aastal vald likvideeriti. Aastal 1961 liideti Maliena külanõukoguga likvideeritava Alūksne külanõukogu kolhoosi Maliena alad.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.
Kaitstavad objektid
muudaMuinsusmälestistest on riikliku kaitse all Ērmaņi mõisa härrastemaja, Luņķi ja Naglase muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Kopmaņi muinaskalmed ehk Kalmemägi, Brenci palvemaja ja Maliena vallakooli kaks hoonet.[7]
Valda jääb üks Läti suuremaid metsõunapuid Sviestīņi mets-õunapuu. Looduskaitse all on veel Maliena Dārzniecībase puudetukk, Bitīši tamm, Škeleci tamm, Veider tamm, Ērmaņi tamm, Proņkase saar, Jaunstrički pärn, Rēdmaņkalnsi tamm ja Irbītese mänd.[8]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 379 lätlast, 27 venelast, 1 valgevenelane ja 2 ukrainlast.[9]
Valla külad:
Küla | Küla tüüp | Elanike arv [10] |
---|---|---|
Blūmreiņi | mazciems | |
Brenci | vidējciems | 146 (2019) |
Brūnas | skrajciems | 1 (2007) |
Kaķi | mazciems | 8 (2007) |
Kopmaņi | skrajciems | 5 (2007) |
Kraukļi | skrajciems | 10 (2007) |
Luņķi | mazciems | 8 (2007) |
Mērnieki | skrajciems | |
Naglas | mazciems | 12 (2007) |
Proņkas | mazciems | 3 (2007) |
Pūriņi | skrajciems | 6 (2007) |
Rutki | skrajciems | 4 (2007) |
Sebežnieki | skrajciems | 7 (2007) |
Sviestiņi | skrajciems |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 25.06 2017
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 25553-25554 slejas. Rīga: 1935.-1936.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 25.07 2017
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.