Maliena vald (läti keeles Malienas pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.

Maliena vald
läti Malienas pagasts
Pindala: 55,42 km²
Elanikke: 313 (1.01.2024)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 5,6 in/km²
Keskus: Brenci
Brenci pood

Vald piirneb sama piirkonna Anna, Jaunalūksne, Jaunanna ja Mālupe vallaga.

Valla pindala on 55 km². 2016. aasta seisuga elas seal 424 inimest.[2] Valla keskus on Brenci küla, vallavanem on Inta Cinglere.[3]

Vald asub Alūksne kõrgustikul. Selle kõrgeim koht asub 203,3 m üle merepinna. Valla suurim jõgi on Pedetsi jõgi.

Ajalugu

muuda

Aastal 1920 kuulus Mālupe valla aladel Mālupe mõisale 1131 ja Ērmaņi mõisale 314 hektarit maad.[4] 1945. aastal moodustati Mālupe valda Mālupe ja Maliena külanõukogu, 1949. aastal vald likvideeriti. Aastal 1961 liideti Maliena külanõukoguga likvideeritava Alūksne külanõukogu kolhoosi Maliena alad.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.

Kaitstavad objektid

muuda

Muinsusmälestistest on riikliku kaitse all Ērmaņi mõisa härrastemaja, Luņķi ja Naglase muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Kopmaņi muinaskalmed ehk Kalmemägi, Brenci palvemaja ja Maliena vallakooli kaks hoonet.[7]

Valda jääb üks Läti suuremaid metsõunapuid Sviestīņi mets-õunapuu. Looduskaitse all on veel Maliena Dārzniecībase puudetukk, Bitīši tamm, Škeleci tamm, Veider tamm, Ērmaņi tamm, Proņkase saar, Jaunstrički pärn, Rēdmaņkalnsi tamm ja Irbītese mänd.[8]

Asustus

muuda

Aastal 2011 elas vallas 379 lätlast, 27 venelast, 1 valgevenelane ja 2 ukrainlast.[9]

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv [10]
Blūmreiņi mazciems
Brenci vidējciems 146 (2019)
Brūnas skrajciems 1 (2007)
Kaķi mazciems 8 (2007)
Kopmaņi skrajciems 5 (2007)
Kraukļi skrajciems 10 (2007)
Luņķi mazciems 8 (2007)
Mērnieki skrajciems
Naglas mazciems 12 (2007)
Proņkas mazciems 3 (2007)
Pūriņi skrajciems 6 (2007)
Rutki skrajciems 4 (2007)
Sebežnieki skrajciems 7 (2007)
Sviestiņi skrajciems

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]

Viited

muuda
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. Alūksnes novads, vaadatud 25.06 2017
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 25553-25554 slejas. Rīga: 1935.-1936.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
  8. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 25.07 2017
  9. Ethnic composition of Latvia 2011
  10. 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

muuda