Piltene vald
Piltene vald (läti keeles Piltenes pagasts) on vald Lätis Ventspilsi piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Tārgale, Ugāle, Zlēkase, Zirase ja Vārve vallaga ning Piltene linnaga.
| Piltene vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Piltenes pagasts | |
|
| |
| Pindala: 187,86 km² | |
Elanikke: 460 (1.01.2023)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 2,4 in/km² | |
| Keskus: Piltene | |
 |
Valla pindala on 188 km². 2016. aasta seisuga elas seal 474 inimest.[2] Valla keskus on Piltene linn, mis aga valla koosseisu ei kuulu. Vallamaja asub aadressil Lielā iela 28, vallavanem on Jānis Abakuks.[3]
Ajalugu muuda
19. sajandi teisel poolel kandis vald saksa keeles nime Pilten. Aastal 1935 oli valla pindala 126 km² ja seal oli 1038 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Piltene ja Rapate külanõukogu, aastal 1949 aga vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Piltene külanõukoguga likvideeritav Gārzde külanõukogu. Aastal 1956 Piltene külanõukogu likvideeriti ja liideti Piltene linnaga, kus see moodustas Piltene linna maaterritooriumi.[5] 2009. aastast hakkas Piltene kuuluma Ventspilsi piirkonda, aastal 2010 eraldati aga Piltene vald linnast.[6]
Loodus muuda
Suurim jõgi on Venta jõgi. Järvedest asub vallas Venta soot 7,5 hektari suurune Vecventa järv. Vald ise asub Rannikumadalikul, idaosa aga Kursi madalikul. Valda jäävad mitmed liivaluited, mille kõrgus on 45 meetrit, need on ühtlasi ka valla kõrgeimad kohad. Valla pindalast katvad metsad 71,9 %.[7]
Looduskaitse all on Ķīvmeža rahn, Lodiņi pärn ja Lagzdene park, lisaks kasvab vallas arvukalt looduskaitsealuseid nimetuid põlispuid.[8]
Kaitstavad mälestised muuda
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Landze kirik, selle kolm uksekomplekti, altar ja kantsel, Landze kiriku muinaskalmed ning Lagzdīne linnamägi.[9] Kohaliku kaitse all on Čunči keskaegne kalmistu ja Krītkalnsi keskaegne kalmistu.[10]
Asustus muuda
Aastal 2011 elas vallas 446 lätlast, 11 venelast, 1 poolakas ja 2 leedulast.[11]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[12] |
|---|---|---|
| Dziļģi | skrajciems | 23 (2019) |
| Gārzde | skrajciems | 34 (2019) |
| Karaļciems | skrajciems | 7 (2019) |
| Krievciems | skrajciems | |
| Lagzdiena | skrajciems | 13 (2015) |
| Landze | aprūpes ciems | 70 (2005) |
| Ūdrande | vidējciems | 53 (2019) |
| Vecmuižciems | skrajciems | 19 (2015) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[12]
Viited muuda
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 3.10.2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Ventspils novads (vaadatud 15.01 2018)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
- ↑ Ventspils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts. lk. 12
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 12,0 12,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid muuda
Piltene vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis