Pededze vald
Pededze vald (läti keeles Pededzes pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Vald asub Venemaa piiri ääres. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.
Pededze vald | |
---|---|
läti Pededzes pagasts | |
Pindala: 142,01 km² | |
Elanikke: 482 (1.01.2024)[1] | |
Rahvastikutihedus: 3,4 in/km² | |
Keskus: Pededze | |
Vald piirneb sama piirkonna Mārkalne, Liepna ja Jaunalūksne vallaga ning Petseri rajooniga.
Valla pindala on 142 km². 2016. aasta seisuga elas seal 710 inimest.[2] Valla keskus on Pededze küla, vallavanem on Daiga Vītola.[3]
Loodus
muudaVald asub osalt Ida-Läti madalikul, osalt aga Alūksne kõrgustikul. Selle kõrgeim koht ulatub 162,2 m üle merepinna. Valla suurim jõgi on Pedetsi jõgi, teine tähtsam jõgi on Kudepi jõgi.
Ajalugu
muudaAastal 1935 oli Pededze valla pindala 126,5 km² ja seal oli 3040 elanikku.[4] 1945. aastal moodustati vallas Jaseņeci, Ķurši ja Pededze külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1951 liideti Pedeze külanõukoguga likvideeritava Jaseņeci külanõukogu Lenini kolhoosi maad, aastal 1957 aga likvideeritav Ķurši külanõukogu.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.
Kaitstavad objektid
muudaMuinsusmälestistest on riikliku kaitse all Stuborova muinaskalmed, Jaseņica muinaskalmed ja Fiki muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Klementine muinaskalmed ja Pededze õigeusu kirik.[7] Looduskaitse all on Demšani pärnad, Virguļica metsa pahaga kask, Kūdupe tammed, K. Ulmanise tamm, Tupicene kooli tamm ja Čistigi tamm. Valda jääb ka 745 ha suurune Virguļica metsa hoiuala.[8]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 151 lätlast, 551 venelast, 3 valgevenelast, 11 ukrainlast, 2 poolakat ja 4 leedulast.[9]
Valla külad:
Küla | Küla tüüp | Elanike arv [10] |
---|---|---|
Bruņiševa | skrajciems | 15 (2015) |
Čistigi | skrajciems | 45 (2015) |
Ežupalte | mazciems | 15 (2015) |
Fjuki | skrajciems | 48 (2015) |
Golovkina | mazciems | 15 (2015) |
Jaseņeci | mazciems | 17 (2015) |
Kalnapededze | skrajciems | 24 (2015) |
Klaškina | mazciems | 12 (2015) |
Klementine | skrajciems | 1 (2015) |
Klimentine | mazciems | 11 (2015) |
Kūdupe | skrajciems | 34 (2015) |
Ķurši | skrajciems | 66 (2015) |
Naumova | skrajciems | 25 (2015) |
Orlīši | skrajciems | 12 (2015) |
Pededze | vidējciems | 86 (2019) |
Pļevna | skrajciems | 32 (2015) |
Pļitka | skrajciems | |
Poļakova | mazciems | |
Ponkuļi | skrajciems | 3 (2015) |
Puncene | skrajciems | 16 (2015) |
Putrovka | mazciems | 2 (2015) |
Slobodka | skrajciems | 20 (2015) |
Snopova | skrajciems | 26 (2015) |
Sprektīši | skrajciems | 3 (2015) |
Steržinova | mazciems | 11 (2015) |
Stuborova | skrajciems | 52 (2015) |
Šeļehova | skrajciems | 5 (2015) |
Zabolova | skrajciems | 34 (2015) |
Zagorje | skrajciems | 1 (2015) |
Zaiceva | vidējciems | 63 (2015) |
Zvaneri | skrajciems | 15 (2015) |
Tupicene | mazciems | 3 (2015) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10] Varem asus vallas ka Boinica küla.
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 28.06 2017
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-4 12-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 25.07 2017
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.