Kalncempji vald
Kalncempji vald (läti keeles Kalncempju pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.
| Kalncempji vald | |
|---|---|
| läti Kalncempju pagasts | |
| Pindala: 43 km² | |
Elanikke: 138 (1.01.2024)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 3,2 in/km² | |
| Keskus: Kalncempji | |
 |
Vald piirneb sama piirkonna Anna, Zeltiņi ja Alsviķi vallaga ning Gulbene piirkonna Beļava ja Stāmeriena vallaga.
Valla pindala on 43 km². 2016. aasta seisuga elas seal 197 inimest.[2] Valla keskus on Kalncempji küla, vallavanem on Vēsma Čugunova.[3]
Valla suurim jõgi on Pedetsisse voolav Paparze.
Ajalugu
muudaValla alad kuulusid algselt Adsele muinasmaakonda, seejärel olid need aga Aluliina komtuuride valduses.[4] Aastal 1868 loodi valla aladel asunud 2330,95 ha pindalaga Kalnamuiža mõisa juurde Kalnamuiža vald.[5] Aastal 1925 nimetati Kalnamuiža vald (eestipäraselt Mäemõisa vald[6][7]) ümber Kalnciemsi vallaks.
Aastal 1935 oli Kalnciemsi valla pindala 86,7 km² ja seal oli 1953 elanikku.[8] 1945. aastal moodustati valda Kalncempji ja Kalniena külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti.[9] Aastal 1990 muudeti Kalncempji külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.
Kaitstavad objektid
muudaMuinsusmälestistest on riikliku kaitse all Okāni muinaskalmed (ka Kivimägi või Kalmemägi), Melderpuļķi muinaskalmed, Malaci muinaskalmed, Nāzupi linnamägi ja Uranaži muinaskalmed.[10] Kohaliku kaitse all on Ate mõisa ait, Ate (Ote) vesiveski, Žagatase muinaskalmed, Sprīvuļi muinaskalmed ja Pūzupi muinaskalmed.[11]
Looduskaitse all on Pūzupi kask, Lauķi tamm, Pērkoni tamm, Pukši mänd ja Ciduļi paju. Lisaks jäävad valla lääneossa mitmed nimetud looduskaitsealused põlised tammed.[12]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 175 lätlast, 8 venelast, 3 poolakat ja 2 leedulast.[13]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv [14] |
|---|---|---|
| Ermiķi | skrajciems | 3 (2007) |
| Gotlupi | skrajciems | 2 (2007) |
| Kalncempji | mazciems | 56 (2019) |
| Ķelles | skrajciems | 2 (2007) |
| Melderpuļķi | skrajciems | 8 (2007) |
| Okani | skrajciems | 1 (2007) |
| Pūzupi | skrajciems | 2 (2007) |
| Sprīvuļi | skrajciems | 5 (2007) |
| Žagatas | skrajciems | 1 (2007) |
| Uranaži | skrajciems | 5 (2007) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[14]
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 24.06 2017
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 24.06 2017
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VIII sējuma 15121-15123 slejas. Rīga: 1932.-1933.
- ↑ Mäemõisa vald, Kalnacempju pagasts, eki.ee
- ↑ Läti eestlased lätistuwad., Postimees (1886-1946), nr. 268, 3 oktoober 1927
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-4 12-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 14,0 14,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid
muuda
Kalncempji vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis