Grobiņa vald
Grobiņa vald (läti keeles Grobiņas pagasts) on vald Lätis Lõuna-Kuramaa piirkonnas. Vald asub Läänemere kaldal ja piirneb sama piirkonna Grobiņa linnaga, Gavieze, Medze, Bārta, Tadaiķi, Otaņķi ja Nīca vallaga ning Liepāja linnaga.
| Grobiņa vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Grobiņas pagasts | |
|
| |
| Pindala: 131,4 km² | |
Elanikke: 2288 (1.01.2022)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 17,4 in/km² | |
| Keskus: Dubeņi | |
 |
Valla pindala on 131 km². 2016. aasta seisuga elas seal 2601 inimest.[2] Valla keskus on Dubeņi küla, vallavanem on Juris Dabars (ühine Gavieze vallaga).[3]
AjaluguRedigeeri
19. sajandi esimesel poolel olid praeguse valla alal Iļģi (Gut Illien) ja Rolava (Gut Roloff) mõisade maad. Vald moodustati aastal 1820 kui Grobiņa riigivald. Aastal 1905 liideti sellega Mežnieki, Pilenieki, Iļģi ja Grobiņa metskonna vallad, aastal 1912 Grobiņa kirikumõisa vald. Aastal 1935 oli Grobiņa valla pindala 143,9 km².[4]
Aastal 1945 moodustati vallas Grobiņa, Baltpurvi ja Tosmare külanõukogud, aastal 1949 aga vald likvideeriti. Aastal 1951 liideti Grobiņa külanõukoguga osa Tosmare ja Rolava külanõukogude maadest. Aastal 1956 arvati Grobiņa külanõukogu Grobiņa linna juurde kuuluvaks kui Grobiņa linna maaterritoorium. Aastal 1975 loodi külanõukogu taas.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. Aastatel 2009–2021 kuulus vald Grobiņa piirkonda.
MälestisedRedigeeri
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Atkalni muinaskalmed, Krastiņi muinaskalmed, Iļģi mõisa rõdupiire, Smukumi muinaskalmed ja Porāni (Pūrāni) muinaskalmed.[6]
LoodusRedigeeri
Valla lääneosa asub Rannikumadalikul, idaosa aga Lääne-Kurzeme kõrgustikul. Suurim jõgi on Ālande. Vallas asub osaliselt Liepāja järv.
Vallas kasvab arvukalt nimetuid looduskaitsealuseid põlispuid. Valla lääneossa jääb osaliselt Liepāja järve hoiuala.[7]
AsustusRedigeeri
Aastal 2011 elas vallas 2096 lätlast, 264 venelast, 35 valgevenelast, 33 ukrainlast,30 leedulast ja 79 poolakat.[8]
Valla külad on:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
|---|---|---|
| Ālande | vidējciems | 40 (2005) |
| Āres | mazciems | 70 (1998) |
| Cimdenieki | vidējciems | 255 (2020) |
| Dubeņi | lielciems | 425 (2020) |
| Grobiņa | mazciems | |
| Gūžas | vidējciems | 72 (2020) |
| Iļģi | aprūpes ciems | 421 (2005) |
| Jaundubeņi | vasarnīcu ciems | 65 (2020) |
| Keramika | mazciems | 56 (1998) |
| Otrie Dubeņi | vasarnīcu ciems | |
| Pirmie Dubeņi | vasarnīcu ciems | 67 (2020) |
| Robežnieki | vidējciems | 223 (2020) |
| Rolava | mazciems | 99 (2005) |
| Tilti | mazciems | 30 (2005) |
| Trešie Dubeņi | vasarnīcu ciems | 116 (2020) |
| Vītiņi | mazciems | 41 (2005) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
ViitedRedigeeri
- ↑ Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji, vaadatud 22.12.2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Grobiņas novads, vaadatud 5.07 2019
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 9,0 9,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
