Sēme vald (läti keeles Sēmes pagasts) on vald Lätis Tukumsi piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Pūre, Zentene, Tume, Smārde ja Engure vallaga.

Sēme vald
läti Sēmes pagasts
Vapp
Pindala: 145,4 km²
Elanikke: 1133 (1.01.2024)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 7,8 in/km²
Keskus: Sēme
Valla maastik

Valla pindala on 145,4 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1265 inimest.[2] Valla keskus on Sēme küla, vallamaja asub aadressil Ezera iela 1A. Vallavanem on Silvija Rabkēviča (ka Zentene valla vallavanem).[3]

Ajalugu

muuda

Vald on kujunenud Brizule (Bresilgen), Kaive (Kaiwen), Rideļi (Riddelsdorf), Rauda (Rauden), Plieņi (Plöhnen), Svare (Schwarren), Vilksala (Wilxaln) ja Sēme mõisa (Sehmen) maadele. Maareformi ajal kuulus Sēme mõisale 862 ha maad, Brizule mõisale 905 ha, Kaive mõisale 803 ha, Rauda mõisale 418 ha ja Plieņi mõisale 367 ha. Valla tänapäevasele alale jääb veel 21 hektarit Pūre mõisa (Puhren) maid ja 23 hektarit Cērkste mõisa (Zerxten) maid, lisaks natuke Kārese (Kahre) ja Lejase mõisa alasid.[4]

1935. aastal oli Sēme valla pindala 100,02 km².[5] 1945. aastal moodustati vallas Sēme ja Brizule külanõukogu, 1949. aastal vald likvideeriti. Hiljem liideti Sēme külanõukoguga likvideeritavad Brizule ja Vecmokase külanõukogu. 1960. aastal liideti sellega suurem osa Lazdase külanõukogust. 1968. aastal arvati kolhoosi Ļeņina ceļš maad Milzkalne külanõukogu koosseisu.[6] 1990. aastal moodustati Sēme külanõukogust Sēme vald. 2009. aastast kuulub vald Tukumsi piirkonda.

Loodus

muuda

Vallas asub arvukalt väikseid järvi: Baltene pindalaga 4,3 ha, Ciemene pindalaga 4 hektarit, Ķelda pindalaga 4,6 hektarit, Koknesis pindalaga 1,3 hektarit, Līkaiņi järv pindalaga 3,9 hektarit, Mucenieki järv pindalaga 3,2 hektarit, Sēme järv pindalaga 4,6 hektarit, Sīļezers pindalaga 8,9 hektarit, Pakuļezers pindalaga 5,3 hektarit, Pilsēta järv pindalaga 13,9 hektarit ja Sēme veskijärv pindalaga 1,8 hektarit.

Vallas kasvab arvukalt nimetuid looduskaitsealuseid põlispuid.[7]

Kaitstavad objektid

muuda

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Dārznieki muinaskalmed.[8] Kohaliku kaitse all on Koršase talu hooned ja hiiepaik Kaive tamm, mis on ühtlasi ka looduskaitse all.[9]

Asustus

muuda

2011. aastal elas vallas 1136 lätlast, 77 venelast, 28 valgevenelast, 13 ukrainlast, 2 poolakat ja 21 leedulast.[10]

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv [11]
Birztala mazciems 30 (2006)
Brizule mazciems 45 (2006)
Kaive vidējciems 231 (2015)
Lazdas mazciems
Līkaiņu dārzkopības biedrība vasarnīcu ciems
Plieņi mazciems 98 (2006)
Rauda mazciems 65 (2006)
Rideļi mazciems 25 (2006)
Sēme vidējciems 434 (2020)
Vilksala mazciems 60 (2006)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[11]

Viited

muuda
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. "Tukuma novads (vaadatud 3.01 2019)". Originaali arhiivikoopia seisuga 3. jaanuar 2019. Vaadatud 3. jaanuaril 2019.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 082. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[alaline kõdulink]
  9. "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 24. juuli 2020. Vaadatud 3. jaanuaril 2019.
  10. Ethnic composition of Latvia 2011
  11. 11,0 11,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

muuda