Pelči vald
Pelči vald (läti keeles Pelču pagasts) on vald Lätis Kuldīga piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Kuldīga linnaga ning Rumba, Kurmāle, Vārme ja Snēpele vallaga.
Pelči vald | |
---|---|
läti Pelču pagasts | |
Pindala: 56,57 km² | |
Elanikke: 998 (1.01.2024)[1] | |
Rahvastikutihedus: 17,6 in/km² | |
Keskus: Pelči | |
Valla pindala on 56,5 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1077 inimest.[2] Valla keskus on Pelči küla. Vallavanem on Agris Rozenfelds.[3]
Ajalugu
muudaAastal 1945 moodustati Kurmāle vallas Ievukalnsi külanõukogu. Aastal 1954 liideti sellega likvideeritav Kuldīga külanõukogu, ent aastal 1977 liideti osa külanõukogu maadest Kuldīga linnaga.[4] Aastal 1991 muudeti Ievukalnsi külanõukogu Pelči vallaks.[5] 2009. aastast kuulub vald Kuldīga piirkonda.
Loodus
muudaSuurim jõgi on Venta jõgi. Veekogudest asuvad seal veel 16. sajandil rajatud Upatnieki tiigid pindalaga 40 ha ja Rieksāti tiigid pindalaga 58 ha. Valla idaosa asub Kursi madalikul, lääneosa jääb aga Lääne-Kurzeme kõrgustikule. Seal asub ka valla kõrgeim koht (veidi alla 100 m).
Kaitstavad objektid
muudaKultuurimälestistest on riikliku kaitse all Krūki linnamägi.[6] Kohaliku kaitse all on Pelči mõisa häärber, Zālīši muinaskalmed ehk Jāņkalniņš, Pakalni muinaskalmed ja Līči muinaskalmed.[7]
Looduskaitse all on Ielejase pärn, Upatase tamm, Pelči tamm ja Ķeiri künnapuu. Lisaks jääb valla aladele arvukalt nimetuid põlispuid. Valla kirdeosa jääb Venta oru hoiualale.[8]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 911 lätlast, 30 venelast, 6 valgevenelast, 17 ukrainlast, 6 poolakat ja 18 leedulast.[9]
Valla külad:
Küla | Küla tüüp | Elanike arv [10] |
---|---|---|
Ābele | vidējciems | 162 (2020) |
Kaltiķi | mazciems | 27 (2005) |
Pelči | lielciems | 420 (2020) |
Raidstacija | mazciems | 25 (2005) |
Rimzātciems | skrajciems | 15 (2005) |
Skrundenieku ciems | skrajciems | 10 (2005) |
Slipiņciems | mazciems | 14 (2005) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
-
Üks valla kalatiikidest
-
Vana Kaltiķi telliselööv
-
Raidstacija
-
Pelči mõisa park
-
Kaltiķi mõisa häärber
-
Vallamaja
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ "Kuldīgas novads (vaadatud 19.04 2018)". Originaali arhiivikoopia seisuga 12. märts 2018. Vaadatud 21. aprillil 2018.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 26. jaanuar 2022. Vaadatud 26. detsembril 2018.
- ↑ "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts". Originaali arhiivikoopia seisuga 26. jaanuar 2022. Vaadatud 26. detsembril 2018.
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid
muuda- Valla koduleht (läti keeles)