Kabile vald (läti keeles Kabiles pagasts) on vald Lätis Kuldīga piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Vārme, Renda ja Rumba vallaga, samuti ka Tukumsi piirkonna Vāne ning Matkule vallaga, Talsi piirkonna Abava vallaga ja Salduse piirkonna Šķēde vallaga.

Kabile vald

läti Kabiles pagasts

Vapp

Pindala: 178,98 km²
Elanikke: 687 (1.01.2023)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 3,8 in/km²
Keskus: Kabile
Valla maastik

Valla pindala on 179 km². 2016. aasta seisuga elas seal 786 inimest.[2] Valla keskus on Kabile küla. Vallavanem on Elīna Ose.[3]

Vallas asub 3 ha suurune Bezdibenise järv. Looduskaitse all on mõned nimetud põlispuud.[4]

Ajalugu

muuda

Vald moodustati Višļi mõisavalla (Wischeln) ümber. Selle algne saksakeelne nimekuju oli Kabillen. Aastal 1935 oli valla pindala 226,5 km² ja seal oli 3143 elanikku.[5] Aastal 1945 moodustati vallas Viesturi, Kabile ja Mežgaļi külanõukogu, aastal 1949 aga vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Kabile külanõukoguga likvideeritava Mežgaļi külanõukogu kolhoosi Dzirkstele alad. Aastal 1956 liideti Kabile külanõukoguga Viesturi külanõukogu kolhoosi Grauds maad, ent Dzirkstele kolhoos liideti Viesturi külanõukoguga.[6] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub Kabile vald Kuldīga piirkonda.

Kultuurimälestised

muuda

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Kabile mõisakompleks (pesuköök, tall, ait, teenijate maja ("Ķēķis"), elumaja seal asuva ahju ja lae dekoratiivribadega, häärber, mõisavalitseja maja) ja Kabile kirik.[7] Kohaliku kaitse all on Kabile linnamägi.[8]

Rahvastik

muuda

Aastal 2011 elas vallas 710 lätlast, 20 venelast, 13 valgevenelast, 15 ukrainlast, 1 poolakas ja 4 leedulast.[9]>

Valla külad:

Küla Küla tüüp Elanike arv [10]
Galamuiža mazciems 40 (2005)
Jaunā muiža mazciems 30 (2005)
Kabile vidējciems 338 (2020)
Kalnansi mazciems 25 (2005)
Kāņmuiža skrajciems 20 (2005)
Leiši mazciems
Pusgaldiņi mazciems 10 (2006)
Vecā muiža mazciems 36 (2005)
Višļi skrajciems 20 (2005)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]

Viited

muuda
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 3.10.2023.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. "Kuldīgas novads (vaadatud 19.04 2018)". Originaali arhiivikoopia seisuga 21. aprill 2018. Vaadatud 21. aprillil 2018.
  4. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
  8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
  9. Ethnic composition of Latvia 2011
  10. 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

muuda