Ugāle vald
Ugāle vald (läti keeles Ugāles pagasts) on vald Lätis Ventspilsi piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Piltene, Usma, Pope, Puze, Zlēkase ja Tārgale vallaga ning Kuldīga piirkonna Rumba vallaga.
| Ugāle vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Ugāles pagasts | |
|
| |
 | |
| Pindala: 292,2 km² | |
Elanikke: 1838 (1.01.2023)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 6,3 in/km² | |
| Keskus: Ugāle | |
 |
Valla pindala on 292 km². 2016. aasta seisuga elas seal 2238 inimest.[2] Valla keskus on Ugāle küla. Vallavanem on Helēna Mendrišora.[3]
Ajalugu muuda
Tsaariajal oli valla saksakeelne nimekuju Ugahlen. Aastal 1935 oli valla pindala 190,6 km² ja seal oli 2183 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Ugāle, Māteri ja Vecbirznieki külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1951 ühendati Ugāle külanõukoguga likvideeritav Modese külanõukogu, aastal 1954 aga Māteri külanõukogu.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Ventspilsi piirkonda.
Loodus muuda
Suuremad jõed on Abava jõgi ja Rinda jõgi. Järvedest asuvad vallas Puze valla piiril 4,4 hektari suurune Dūņezers ja 5,205 km² suurune Puze järv. Valla pindalast on metsa all 78,5%.[6]
Looduskaitse all on Vecumi rändrahn, Vēlogi tamm ning arvukalt nimetuid põlispuid. Valda jääb 19 hektari suurune Kroja metsade hoiuala, osalt jääb valla lõunaossa ka Pluči raba hoiuala. Lisaks jääb osa valla lõunaosast Abava ürgoru maastikukaitsealale.[7]
Kaitstavad mälestised muuda
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Būdiņi muinaskalmed, Jaunvietase linnamägi, Ugāle luteri kirik, sealsed 19 kirikuliste pinki, kaks ahju, kantsel, altar, orel ja oreli noodivihik, Veckušķi Püha tamm, hiiepaik Puuslikupärn, Krišiņi muinaskalmed, hiiepaik Māteri Kuradijälje kivi, Moricsala asulakoht ning Ugāle linnamägi.[8] Kohaliku kaitse all on Rāpati muinaskalmed ehk Rootsi kalmistu, Sirgumi muinaskalmed, Sirgumi küla asupaik, keskaegne kalmistu Muliki Kalmemägi, Modmuiža muinasasula, Māteri asulakoht, Ceriņi muinaskalmed, Pilsgaļi asulakoht, Muižkalni keskaegne kalmistu ehk Kindraliküngas, Laukgaļi muinaskalmed, Košķēni asulakoht ja Lamiķi muinaskalmed.[9]
Asustus muuda
Aastal 2011 elas vallas 1841 lätlast, 197 venelast, 22 valgevenelast, 62 ukrainlast, 12 poolakat ja 16 leedulast.[10]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[11] |
|---|---|---|
| Ciesengure | skrajciems | 14 (2015) |
| Cirkale | skrajciems | 16 (2015) |
| Dzirciems | skrajciems | 10 (2015) |
| Dzirnavas | mazciems | 32 (2015) |
| Māteri | skrajciems | 33 (2019) |
| Modes | skrajciems | 28 (2015) |
| Rāpati | skrajciems | 15 (2019) |
| Sirgumi | skrajciems | 10 (2015) |
| Ugāle | lielciems | 1584 (2019) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[11]
Viited muuda
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 3.10.2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Ventspils novads (vaadatud 19.01 2018)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Ventspils novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts. lk. 12
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 11,0 11,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid muuda
Ugāle vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis